Ar iesācēja acīm...

"Labāki par taksi var būt tikai divi, trīs utt. takši!" – daudzas reizes es šo frāzi biju dzirdējusi, bet, tā kā man bija tikai viena takšu meitene, es to īsti neizpratu. Dzīvojot kopā ar šo brīnišķīgo būtni, es aizvien vairāk sajūsminājos par tās gudrību, raksturu un ārējo skaistumu. Viltīga un bezkaunīga – attiecībā pret taksi to var uztvert kā komplimentu! Viņa nekad nepaliks izsalkusi, jo katrā kompānijā viņa māk atrast "upuri", kurš no sava šķīvja atdos pēdējo siera gabaliņu! Kā atlīdzību – viņa ļaus sevi visu atlikušo vakaru turēt klēpī un kasīt aiz auss. Sēžot klēpī, taksim ir labāk redzams, kādi našķi vēl ir atrodami uz galda.

Pateicoties manam pirmajam taksim, es sāku lasīt grāmatas par suņiem, par veterināriju... Iemācījos labāk fotogrāfēt, vairāk uzturējos brīvā dabā. Tad pienāca brīdis, kad prātā radās doma par otra suņa iegādi. Un, protams, tam bija jābūt TAKSIM. Izrādījās, ka nopirkt otru suni nav nemaz tik viegli! Pirmkārt – vajadzēja pierunāt vīru. Otrkārt – es konkrēti zināju, ko gribu (izmērs, spalvas struktūra, krāsa, dzimums). Tam bija jābūt īsspalvainam trušu takšu puikam rudā krāsā. Mani meklējumi ilga trīs garus mēnešus. Un tad es viņu atradu – savu princi! Ieraugot kucēna bildi, es sapratu, tas ir viņš, mans otrais taksis. 

Mans otrais taksis, kā man teica zinoši cilvēki klubā, izrādījās īsts izstāžu suns! Es slikti sapratu, ko tas nozīmē, bet biju gatava visu apgūt. Un to es it nemaz nenožēloju! Es iepazinu dažādas profesionālo barību firmas, kvalificētus vetārstus. Apmeklēju speciālas nodarbības un izstādes. No parasta takša īpašnieka kļuvu par sava takša hendleri. Tagad es zinu, ka nekas nevar tik ļoti paaugstināt adrenalīna daudzumu organismā, kā tas, ka eksperts izstādē novērtē tavu suni kā vislabāko!

Pateicoties suņiem, man ir daudz jaunu draugu un paziņu. Esmu redzējusi daudzas skaistas vietas Latvijā un arī aiz tās robežām. Esmu sākusi pat kolekcionēt! Viss sākās ar atklātnītēm, tad sekoja keramika un pat juvelierizstrādājumi. Kolekcijas tēma, protams, takši. 

Manam pirmajam taksim tagad ir ļoti jautri! Es viņus saucu par ‘’rudo mafiju’’. Viņi visu dara kopā – kopā ēd, guļ un spēlējās. 

Laime – tā ir dzīves jēga. Tā ir harmonija starp mūsu vienīgo un neatkārtojamo "es" un apkārtējo pasauli. Pasauli, kurā blakus pastāv mūsu privātā dzīve, mūsu mājas, mūsu tuvinieki, mūsu darbs un mūsu suņi. Pasauli, uz kuru skatoties, klusiņām, lai neviens nedzird, var teikti: "Dzīve ir izdevusies!"

Ticiet man, viss sākas ar pirmo taksi...

Jolanta Skrīvele


    © Takšu portāls, Anno 2009