Socializācijas nozīme
Suņa dzīves pirmie mēneši zināmā mērā ir vissvarīgākais viņa dzīves posms. Tam, ko piedzīvo augošs kucēns, ir galvenā nozīme viņa uzvedībai nākotnē, nosakot arī kvalitāti saiknei ar cilvēkiem un vidi, kā arī mācīšanās un pielāgošanās spēju. Šis posms tiek saukts arī par socializācijas "logu". Tāpēc ļoti svarīgi, lai šajā laikā kucēns sastaptos ar pēc iespējas vairāk un dažādām situācijām, ar kādām var nākties sastapties turpmākajā dzīvē.
Kontaktam ar cilvēku vajadzētu sākties jau no pirmajām kucēna dzīves dienām, lai vēlāk pielāgošanās dažādām situācijām noritētu bez problēmām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šāda pieredze kucēnam būtu pieejama jau tad, kad tas atrodas pie audzētāja. Audzētāja pienākums – šajā periodā nodrošināt kucēnam atbilstošu, drošu un interesantu vidi, kas stimulē kucēna maņu attīstību (dažādas virsmas, skaņas, rotaļlietas).
Foto: Everita Pāne
Suņa primārais, svarīgākais socializācijas periods beidzas 4–4,5 mēnešu vecumā. Līdz šim laikam ieteicams kucēnu iepazīstināt ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, būt dažādās vietās un pieredzēt dažādas situācijas. Tas ir svarīgi tāpēc, lai kucēns vēlāk nekļūtu par nervozu, bailīgu vai agresīvu suni, kas mūsdienās ir vienas no izplatītākajām uzvedības problēmām. Tāpēc, tiklīdz kucēns saņēmis visas nepieciešamās potes un to drīkst sākt vest ārpus mājas, uzreiz jāsāk ne tikai suņa radināšana nokārtoties ārā, bet arī socializēšana jeb iepazīstināšana ar visu jauno un nezināmo, kas sagaida ārpus mājas pagalma:
- Staigāt pa dažādām virsmām – paklājs, linolejs, koks, flīzes, betons, zeme, smiltis, bruģis, slapja virsma.
- Rotaļāties ar dažādiem priekšmetiem – cietām, mīkstām, lielām, mazām, pīkstošām rotaļlietām, kā arī bez pretošanās un agresijas atdot tās saimniekam.
- Būt dažādās vietās – pagalmā, parkā, ciemos, mežā, pie atklātām ūdens tilpnēm, braukt automašīnā, sabiedriskajā transportā, pabūt liftā, pagrabā, veterinārajā klīnikā.
- Iepazīt dažāda vecuma un dzimuma cilvēkus – bērnus, sievietes, vīriešus, pensionārus, cilvēkus invalīdu ratiņos vai ar kruķiem, velosipēdistus, cilvēkus ar brillēm, dažādi apģērbtus.
- Dzirdēt dažādas skaņas – zvans pie durvīm, telefona signāls, automašīnas, sadzīves priekšmetu (putekļu sūcējs, tējkanna, fēns) trokšņi, citu dzīvnieku izdotās skaņas.
- Satikt citus dzīvniekus – suņus (dažāda izmēra, dzimuma un vecuma), kaķus, mājputnus un mājlopus.
- Ļaut ar sevi manipulēt – paņemt klēpī, apskatīt sakodienu, apgriezt nagus, iztīrīt ausis, nolikt guļus uz sāniem.
- Palikt vienam mājās (sākumā – uz pavisam neilgu brīdi).
Everita Pāne, portāla autore un redaktore
